Sestdien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 koncertzālē “Cēsis” vijolnieks Daniils Bulajevs un kamerorķestris “Davinspiro Camerata” aicina uz koncertu “KARMENA un Apollona dejas”. Vakara centrā būs viens no spilgtākajiem baleta mūzikas darbiem – Rodiona Ščedrina “Karmenas svīta”, kurā Žorža Bizē slavenās operas melodijas iegūst aizraujošu skanējumu stīgu orķestra un sitaminstrumentu saspēlē. Programmā arī Alberta Šnelcera “Apollona dejas” un īpašs notikums – Daniilam Bulajevam un orķestrim veltīta vijolkoncerta pasaules pirmatskaņojums.

Karmenas vārds mūzikā saistās ar kaislību, brīvības alkām un liktenīgām izvēlēm. Bizē operas melodijas sen pārsniegušas operteātru robežas, kļūstot atpazīstamas arī klausītājiem, kuri “Karmenu” uz skatuves nekad nav redzējuši. Ščedrina svītā šī mūzika atklājas jaunās krāsās – ar izteiktiem ritma akcentiem, negaidītiem pavērsieniem un dramatisku spriegumu. Koncertzālē iespējams piedzīvot, cik daudz pazīstamajās melodijās vēl ir atklājama.

“Karmenas svīta” tapa 1967. gadā balerīnai Majai Pļiseckai, kura bija sapņojusi izdejot Karmenas lomu. Šo ieceri īstenoja viņas dzīvesbiedrs Rodions Ščedrins kopā ar kubiešu horeogrāfu Alberto Alonso. Bizē mūzika kļuva par pamatu patstāvīgam baleta darbam, kura centrā ir Karmenas spēcīgais raksturs un traģiskais liktenis. Trīspadsmit daļās komponists koncentrējis stāsta emocijas, ļaujot tās izstāstīt instrumentiem.

Svītas īpašo raksturu nosaka tās instrumentācija: stīgu orķestris un plašs sitaminstrumentu klāsts. Marimbas, vibrofona, zvanu, kastaņešu un bungu tembri piešķir mūzikai gan juteklisku vieglumu, gan asumu un trauksmi. Sitaminstrumenti šeit ir pilntiesīgi stāsta veidotāji, bet stīgu skanējums pāriet no dziedošām melodijām līdz saspringtiem, ritmiski precīziem žestiem. Pazīstamā Habanēra un Toreadora tēma iegūst jaunu raksturu, savukārt Ščedrina muzikālais asprātīgums pārsteidz arī brīžos, kad klausītājs šķietami jau zina, kas sekos.

Šīs partitūras atskaņojumā līdzās “Davinspiro Camerata” piedalīsies koncerta īpašie viesi – sitaminstrumentālisti Andrejs Puškarevs, Guntars Freibergs un viņa ansambļa mūziķi. Viņu un orķestra saspēle ļaus atklāt “Karmenas svītas” daudzveidīgo skaņu pasauli.

Dejas un ritma tēma caurvij arī koncerta pirmo daļu. Zviedru komponista Alberta Šnelcera “Apollona dejas” iedvesmojis sengrieķu gaismas un mūzikas dievs Apollons. Darba pirmajā daļā “Apollona dzimšana” no atsevišķiem muzikāliem fragmentiem pakāpeniski izaug melodija – klausītājs it kā kļūst par liecinieku tās tapšanai. Otrajā daļā priekšplānā izvirzās jaunības enerģija un pašpārliecinātība: strauja, temperamentīga deja ar mainīgiem metra akcentiem un virtuozu spēli. Skaņdarba harmoniskajā valodā izmantotas arī klezmera mūzikai raksturīgas skaņkārtas, kas piešķir tam īpašu melodisko izteiksmību.

Sākotnēji “Apollona dejas” radītas vijolei un klavierēm. Pēc vijolnieka un diriģenta Hugo Tičati aicinājuma komponists izveidoja versiju kamerorķestrim un sitaminstrumentiem festivālam “O/Modernt”, kurā solistes loma bija paredzēta slavenajai sitaminstrumentālistei Evelīnai Glennijai. Šnelcers šo versiju min kā vienu no saviem visbiežāk atskaņotajiem orķestra darbiem.

Savukārt spāņu pianista, diriģenta un komponista Melani Mestres Koncerts vijolei un kamerorķestrim Cēsīs piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu. Skaņdarbs veltīts Daniilam Bulajevam un “Davinspiro Camerata”, tādēļ šis vakars būs īpašs gan mūziķiem, gan publikai – iespēja pirmajiem dzirdēt jaunu darbu tā pirmreizējā sastapšanās brīdī ar klausītājiem.

“Šī programma būs kā ceļojums cauri dažādiem dejas un ritma aspektiem kamerorķestra mūzikā,” saka Daniils Bulajevs.

Biļetes pieejamas ŠEIT un Biļešu paradīzes kasēs.